Ugunsdzēsības aparāti

    SIA “SPRINKLER SERVICE” klāstā ir vairāk kā 20 dažādu veidu un dzēšanas klašu ugunsdzēsības aparāti. Populārākos mūsu izplatītos ugunsdzēsības aparātus, apmeklētāji var iepazīt mājas lapā www.sprinkler.lv vai klātienē mūsu birojā/veikalā Brīvības ielā 200C, Rīgā, kur mūsu speciālisti palīdzēs Jums izvēlēties vispiemērotāko ugunsdzēsības aparātu.

    Brīvības ielā 200C, Rīgā, SIA SPRINKLER SERVICE veic apkopes visu veidu ugunsdzēsības aparātiem. SIA SPRINKLER SERVICE uzņēmumiem piedāvā veikt ugunsdzēsības aparātu apkopes ar sertificēta mobila punkta palīdzību, tas nozīmē, ka ugunsdzēsības aparātu apkopes veiksim pie Jums uzņēmuma teritorijā un telpās.

    ugunsdzesibas-aparati-1ugunsdzesibas-aparati-2ugunsdzesibas-aparati-3


    Ugunsdzēsības aparāts – kas tas ir un ko ar to iesākt

    Ugunsdzēsības aparāts ir viens no visērtākajiem un efektīgākajiem ugunsgrēka likvidēšanas līdzekļiem tā sākuma stadijā, tas savukārt samazina risku uguns izplatīšanos lielā apjomā.


    Ugunsdzēsības aparātu atšķirības

    Pulvera ugunsdzēsības aparāts – piemērots, lai dzēstu cietus materiālus, kūstošus materiālus, degošus šķidrumus un gāzes. (A, B un C dzēšanas klase).

    Ogļskābās gāzes ugunsdzēsības aparāts – piemērots, lai dzēstu kūstošus materiālus un degošus šķidrumus (B dzēšanas klase).

    Ūdens putu ugunsdzēsības aparāts – piemērots, lai dzēstu cietus un kūstošus materiālus un degošus šķidrumus. (A un B dzēšanas klase).

    F-klases ugunsdzēsības aparāts – paredzēts eļļas un tauku dzēšanai. (A, B un F dzēšanas klase).


    Ugunsdzēsības aparāta etiķete (uzlīme) – kas uz tās norādīts

    Uz visiem Latvijas Republikā sastopamajiem ugunsdzēsības aparātiem ir jābūt skaidri salasāmai, bez bojājumiem esošai etiķetei (uzlīmei) uz kuras jābūt norādītam:

    • Ugunsdzēsības aparāta ražotājs.
    • Ugunsdzēsības aparāta izplatītājs.
    • Ugunsdzēsības aparāta ugunsdzēsīgā viela.
    • Ugunsdzēsības aparāta svars.
    • Ugunsdzēsības aparāta dzēšanas klase.
    • Ugunsdzēsības aparāta lietošanas instrukcija.
    • Ugunsdzēsības aparāta uzglabāšanas temperatūra.
    • Ugunsdzēsības aparāta darba spiediens BAR.
    • Ugunsdzēsības aparāta ražošanas gads.


    Ugunsdzēsības aparātu ekspluatācijas noteikumi un, kas tos nosaka

    Ministru Kabineta noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” nosaka ugunsdzēsības līdzekļu (ugunsdzēsību aparātu) pielietojumu, apkopi un uzturēšanu. Mūsdienās visiem ugunsdzēsības aparātiem uz korpusa ir obligāti nepieciešams atbilstošs CE marķējums, kā arī MK noteikumi Nr.238 nosaka, ka ugunsdzēsības aparātam apkope jāveic atbilstoši ražotāja tehniskajiem nosacījumiem, bet ne retāk kā vienu reizi piecos gados.

    Ugunsdzēsības aparātu ražotāja noteiktie tehniskie apkopes noteikumi paredz, ka ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi jāveic vienu reizi gadā, bet vienu reizi piecos gados jāveic ugunsdzēsības aparāta atvēršana un ugunsdzēsības aparāta labošana.


    Ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes veikšana

    Ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi, kā arī atvēršanu labošanu veic sertificētā apkopes punktā ar sertificētu tam speciāli paredzētu inventāru un speciāli apmācīts, sertificēts tehniķis. Par ugunsdzēsības aparāta veikto ikgadējo tehnisko apkopi ugunsdzēsības aparātam tiek veikta atzīme uz ugunsdzēsības aparāta korpusa ar attiecīgu uzlīmi.


    Ugunsdzēsības aparātu vizuālas apskates veikšana

    Ugunsdzēsības aparātu vizuālo apskati (novērtējumu) nodrošina atbildīgā persona. Par ugunsdzēsības aparāta tehnisko stāvokli (novērtējumu) izdara atzīmi attiecīgajā uzlīmē uz ugunsdzēsības aparāta, šos noteikums nosaka MK noteikumi Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi”.

     

    Ugunsdzēsības aparātu evolūcijas ceļš

    1715. gadā pirmo ugunsdzēsības ierīci izgudroja Zaharijs Greils Vācijā.

    1813. gadā anglis kapteinis Džordžs Menbi izgudroja mūsdienu ugunsdzēsības aparāta prototipu.

    1850. gadā vācietis Henrihs Gotlībs Kjūns prezentēja ķīmisko ugunsdzēsības aparātu.

    1871. gadā Henrijas Hārdens no Čikāgas ASV patentēja “Hārdena Granātu Nr.1”

    1884. gadā Boholtas Vācijā inženieris Švarcs izstrādāja “Patentētu rokas ugunsdzēsības aparātu”. Šāda tipa aprātus ražoja visā pasaulē līdz 1930.tajiem gadiem.

    1900. gadā inženieris Karē Parīzē patentēja vēl vienu skābes ugunsdzēsības aparātu.

    1906. gadā krievu izgudrotājs Aleksandrs Lorāns patentēja gaisa mehānisko putu iegūšanas metodi un uz šā principa balstītu kompaktu ugunsdzēsības aparātu.

    1912. gadā Berlīnes kompānija “Total” patentēja pulvera ugunsdzēsības aparātu, kā pulvera izspiedēju izmantojot ogļskābo gāzi.

    1930 - tajos gados Midlseksa kompānija “Antifure LTD” ražoja ar ugunsdzēsīgu pulveri pildītiem kārtridžiem pielādējamu ugunsdzēsības pistoli.

    1940 - tajos gados pasaulē sākās aktīva dažādu modeļu ogļskābās gāzes ugunsdzēsības aparātu ražošana, daudzu ugunsdzēsības aparātu modeļu dizains palicis nemainīgs līdz mūsdienām.

    No ugunsdzēsības ierīces izgudrošanas brīža 1715. gadā līdz mūsdienām ievērojami pilnveidojusies ugunsdzēsības aparātu konstrukcija un efektivitāte. Visvairāk mūsdienās ražo pulvera ugunsdzēsības aprātus ar spiedienu korpusā vai CO₂ kārtridžiem. Šo ugunsdzēsības aparātu konstrukcija palikusi nemainīga no 1950.tajiem gadiem, bet ievērojami pilnveidoti un sertificēti ugunsdzēsīgās vielas un to sastāvi ar iespēju dzēst dažādu klašu ugunsgrēkus un arī elektroietaises zem sprieguma, kas nebija iespējams ugunsdzēsības aparātu attīstības pirmsākumos.